Lasītava

Andrejs Saļikovs (1961) ir fotogrāfs un ceļotājs. Šī ir pirmā grāmata, kuru viņš uzrakstījis pēc iepazīšanās ar sūfiju pasauli. Lasītājs šeit atradīs gan ceļojuma aprakstu, gan padomus tiem, kuri ceļā ņem līdzi fotokameru, gan arī aizraujošu, sūfija sarakstītu traktātu, kurā ir runa par dzīves mērķiem, dvēseles augšupejas pakāpēm, harismas būtību, saziņas likumsakarībām, personības attīstības posmiem un vēl daudz ko citu.

Patiesu vēsturisku notikumu fonā lasītājiem paveras spožās skaistules, spītīgās un būtībā nedaudz nelaimīgās Mariannas visneparastāko piedzīvojumu pārbagātā dzīve, kas sagādā viņai arvien jaunus un jaunus pārdzīvojumus nejaušas sagadīšanās, dēla piedzimšana, ceļojums un Krieviju, tikšanās ar Napoleonu fraņču karaspēka izlaupītajā Maskavā, un visbeidzot atgriešanās dzimtenē.

Franču rakstniece Žiljeta Benzoni ir radījusi vēsturisko piedzīvojumu romānu sē­riju, kas apraksta Napoleona laiku. Sērijā ietilps piecas grāmatas «MARIANNA NAPOLEONA ZVAIGZNE», «MARIANNA UN TOSKANAS NEPAZĪSTAMAIS», MARIANNA UN DEVINJŪRU JĀSONS», «TU, MARIANNA», «MARIANNA DEGUŠU LAURU VAINAGĀ».

Sensacionāli feļetoni
Poļu satīrīķa, feļetonista Ježija Urbana miniatūrie, kuriozie sadzīves stāsti skar vis­dažādākās tēmas. Tie sakņojas sava laika raksturīgos notikumos, izgaismo cilvēku at­tiecības, viņu kaislības un morāli. īpašu spriegumu un iedarbību tiem piešķir izgais­mojuma prasme, vēstījuma lakonisms un neuzbāzīgais sarkasms. Plašam lasītāju lo­kam.

Sogjals Rinpoče dzimis Tibetā un kopš bērnības vietējo meistaru vadībā dziļi iepazinis turienes garīgās mācības. Vēlāk Anglijā guvis arī Rietumu izglītību. Par viņa dzīves aicinājumu kļuvusi budisma mācības izplatīšana Rietumos. Nodibinājis un garīgi vada Rigpu - budistu centru un grupu tīklu visā pasaulē. Milzīga nozīme ir viņa prasmei runāt par katram cilvēkam tuvo dzīvības un nāves jautājumu un panākt, lai arī Rietumu pasaules ģimenēs, slimnīcās, aprūpes namos šis jautājums tiktu risināts atklāti, iejūtīgi, radoši.
Nāve un miršana ir Tibetas budisma un modernās zinātnes saskares punkts. Es uzskatu, ka abām šīm jomām būtu lielā mērā jāsadarbojas, lai ļaudis sasniegtu dziļāku izpratn ... Lasīt pilnu aprakstu

Lorenss Stērns (1713—1768) savā groteskajā romānā «Džentlmeņa Tristrama Šendijā dzīve un uzskati» tēlo dzīvi Sentlijholā, tās iemītnieku raksturošanai izmantodams viņu «jājamzirdziņus». Tā rodas vesela ērmīgu īpatņu galerija, kuru «erudītā» un pseidozinātniskā spriedelēšana paspilgtina grāmatas komismu.
«Mistera Jorika sentimentālajā ceļojumā pa Franciju un Itāliju», kas uzrakstīts patētski jūsmīgā stilā, Stērna uzmanību saista nevis ceļojuma ārējie iespaidi, bet gan savas dvēseles stāvokļa analīze un uzvedības motīvi. Taču arī šajā romānā Stērns labprāt pasmejas gan par sevi, gan lasītāju,

Romāns par zelta sirdi. Vienmēr ir pastāvējis uzskats — ja kāds var uzrādīt savus senčus tālā pagātnē, tad viņš ir no labas dzimtas. Un tādā ziņā cilvēka bērna Dites dzimta būtu visai ievērojama. Viņa pieder pie pašas vecākās un lielākās cilts zemē, pie Mannu cilts. Ciltskoka gan viņai nav, un to nemaz nebūtu iespējams izveidot, jo tās locekļi ir neskaitāmi kā smiltis jūrmalā.
fb2 fails

…vēl nepieredzēts, pārsteidzošs, drūms un interesants ieskats augstākā līmeņa prostitūcijas pasaulē. Aizraujošs, reizēm aizgrāb­jošs, un pilns ar atbildēm uz puritāniskiem jautājumiem, kādus mēs aiz pieklājības kautrējamies uzdot. "Meitene pēc izsaukuma" paver priekškaru uz to, kas notiek aiz viesnīcu durvīm, augstceltnēs un aiz baltiem žogiem, kad vīrieši maksā par seksu.

Amerikāņu rakstnieks Mario Pjuzo(1920-1999) dzimis Ņujorkā, Elles ķēķa rajonā, siciliešu imigranta ģimenē. Popularitāti Un slavu visā pasaulē viņš ieguva ar mafijas romānu “Krusttēvs” - īpaši pēc tam, kad uz ekrāniem iznāca tā kinoversija. Gan filmas režisors Frensiss Fords Kopola, gan scenārija autors Mario Pjuzo tika apbalvoti ar ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”.
Romānā “Pēdējais Dons” Mario Pjuzo pēc vairāku citu darbu uzrakstīšanas vēlreiz atgriezies “Krusttēva” pasaulē.

Omerta: Sicīliešu goda likums, kas aizliedz ziņot par noziegumiem, uzskatot tos par atstājamiem vienīgi iesaistīto personu ziņā.

Interesanti stāsti, kuri veltīti netik daudz medību paradumiem un ieročiem, bet vairāk dzīvai dabai, mežiem, upēm, cilvēka un dabas savstarpējām attiecībām. Protams aizrautīgi mednieki atradīs šais stāstos daudzas pazīstamas epizodes un detaļas.
Tomēr ir un paliek viena problēma... Meži vairs nav tādi kādi tie bija pirms 50 gadiem. Patērētāju sabiedrība ir izdarījusi savu melno darbu...Meži ir izcirsti un izpārdoti, dzīvnieki tiek iznīcināti nepazīstot žēlumu, upes saindētas...
Šie stāsti izraisa nostalgiju pēc pagājušiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un debess zilāka...