Lasītava

Čigānu, kas ievietojis avīzē savādu sludinājumu - ka pārdod Nostradama pareģojumus, policisti atrod nogalinātu. Aizdomas krīt uz rakstnieku Ādamu Sabiru, kurš, ieinteresējies par sludinājumu, īsi pirms puiša nāves ar viņu ticies. Baidīdamies, ka savu nevainīgumu nespēs pierādīt, Sabirs bēg un, glābiņu meklēdams, nokļūst čigānu apmetnē.
Pamazām atminot nogalinātā puiša nāves noslēpumu un . iepazīstot čigānu mentalitāti, Sabira rokās nonāk Nostradama testamenta kopija, kas datēta ar 1566. gadu - laiku, kad tiesu sprieda inkvizīcija un darbojās slepena organizācija Corpus Maleficus, kuras taustekļi sniedzas līdz mūsdienām…2010

Ar skarbu tiešumu romānā "Mācītāja meita" Orvels apraksta Anglijas lauku draudzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību.
Ik romāna rindā jūtams, cik ļoti autors jūt līdzi mācītāja meitai Dorotijai Hārai, kura godprātīgi pilda akli padevīgas meitas un mājsaimnieces lomu. Viņas domas aizņem nebeidzamu darbu jūra, bezcerība, lūdzot par nabagajiem draudzes locekļiem, un tēva arvien pieaugošie parādi, līdz kādudien viņa "attopas" Londonā, kur viņu sagaida "neiespējamā misija" — atrast darbu un sevi…

«Gibraltāra jūrnieka» galvenais varonis atstāj apnicīgu, pazemojoši vienmuļu ierēdņa dzīvi un — … iemīlas sievietē, kura gadiem ilgi braukā ar savu jahtu un meklē Gibraltāra jūrnieku.
Galvenais varonis dodas aizraujošā piedzīvojumā, kurā meklē gan jūrnieku, gan pats savas dzīves jēgu un atrod mīlestību un uzticību.

Stāsts ir par to, kā kāds anglis vārdā Džons nejauši Parīzē satiek identisku cilvēku kā viņš - vizuāli, protams, aristokrātu Žanu de Gē un vienas nedēļas laikā izdzīvo viņa dzīvi.
Abu starpā notiek iepazīšanās, draudzīga iedzeršana, līdz nākamajā rītā anglis atjēdzas viesnīcas numurā - ar franča drēbēm, dokumentiem, atslēgām un šoferi, kas viņu gaida, lai aizvestu uz dzimto Sentžilu, kur ir viņa ģimene. Jā, īstais Žans ir aizlaidies. Jo uzskatīdams, ka Džona dzīve ir skaista
Izrādās ir arī tāda paša nosaukuma filma - "Grēkāzis" ("The Scapegoat"; 1959.gadā uzņemta Galvenajā lomā Alec Guiness.

Tālajā 14. gadsimtā risinās romāna notikumi, bet grāmatā nav ne politisko aizkulišu, ne bruņinieku dēku. Varoņu kaislības un pārdzīvojumi mums ir tuvi un saprotami arī šodien.
Līdz ar pavasara atnākšanu jauniešu sirdis mostas mīlestība. Vieniem tā atnes laimi, citiem — vilšanos un traģēdiju.
Patiesi talantīgi uzrakstītais romāns saistīs lasītāju jau ar pirmajām lappusēm.

Jau savos agrīnajos literārajos mēģinājumos Dodē attēlojis biklu provinces jaunekli, ko ierauj versmainais Parīzes dzīves atvars. Romānā «Knauķis», kas pirmo reizi publicēts 1868. gadā, šis tēls ieņem centrālo vietu. Romāna pirmajai daļai ir gandrīz autobiogrāfisks raksturs; autors parādījis arī, kā nejēdzīgā audzināšanas sistēma buržuāziskajās skolās kropļo bērna dvēseli, pamazām nokauj bērnā visu cilvēcisko.

Šie stāsti, kas pirmoreiz publicēti 1958. gada, bija vieni no pēdējiem, kurus sarakstījusi Karena Bliksena. Tajos rakstnieces stila izjuta un izsmalcinātība sasniedz augstāko virsotni, Mēs sastopamies ar brīnišķīgiem iztēles veido­jumiem, kufus radījis dižas rakstnieces gars.

Ikviens no šiem septiņiem stāstiem ir prasmīgi veidots kā sarežģīta atjautības spēle, nepārtraukts kontrapunkts, ass kā Skarlati fūga; varoņiem secīgi stāstot savus stāstus, lasītajam šķiet, ka viņš dodas cauri spoguļu ailei vai raugās neskaitāmu spoguļu daudzveidīgajos atspīdumos.
Ceļi ap Pizu . Vecais klejojošais bruņinieks . Pērtiķis . Grēku plūdi pār Norderneju . Vakariņas Helsingērā . Sapņotāji . Dzejnieks

Viņš ir jauns, drosmīgs, gudrs, jūtīgs, dāsns un godīgs. Viņš vienlaikus pieder divām pasaulēm — musulmaņu un kristiešu —, pilnībā nespēdams iekļauties ne viena, ne otrā. Viņš ir cerību pilns ideālists un vienlaikus apņēmīgs rīcības cilvēks. Viņa vārds ir Ernando, un viņš ir 16. gadsimta Spānijas morisks, kuram lemts mīlēt un cīnīties...
Spānijas musulmaņu piespiedu pievēršana kristietībai un tam sekojošā izdzīšana no tēvzemes, kurā tie bija dzīvojuši jau 800 gadu, ir maz zināma vēstures lappuse, taču šie notikumi lielā mērā pārveidoja Eiropas vaibstus.

var nēsāt krustu un doties ar to karagājienā kā to darījis romāna galvenā varoņa sencis. Un var vispār visos dzīves laikos nest savu krustu, kā to liktenis lēmis glezniecības mūzas spārnotajam Stīvenam Desmondam "Liktenīgajā krustā"
Latviešu lasītājs jau daudzkārt smēlis no rakstnieka daiļrades trauka un tomēr vēl arvien roka sniedzas pēc kaut kā no jauna atrodama.