Lasītava

Grāmatas autors Kārlis Vilks, pēc pamatprofesijas ārsts, ir ilggadējs putnu dzīves pētnieks. Šajā grāmatā viņš centies parādīt problēmas, kas slēpjas šķietami vienkāršās putnu dzīves norisēs, stāstīt par to, par ko pats brīnījies, jau kopš agras bērnības vērojot putnus Latvijas mežos un laukos. Au­tors aicina sastapties ar putniem, klausīties to dziesmu melo­dijas, saskatīt spalvu tērpa krāsu skaistumu un arī padomāt par to, kādi dabas spēki to visu īstenojuši.

Ziemas romāns
Jāņa Plauža romāns «Sila Runcis» (1942—1944) ieved neparastā vidē — dziļos sniegos iesnigušā klusā un mežainā Latvijas novadā, kas saucas Ātrupe. Dvēseles mieru atgūt turp dodas augstskolu beigušais mežkopis Madis Palaiks. Bet arī šai Ātrupes pasaulei nav līdzsvara, tāpat kā nav harmonijas un vienkāršības tās cilvēkos. Sāk risināties negaidīti notikumi, Ātrupe zaudē šķietamo stabilitāti. Traģēdijas, kuru saknes iesniedzas tālā pagātnē, pārrauj vairāku cilvēku mūžu. Romāna beigās Palaiks atkal ir pie sabrukušas pasaules drupām, un atkal viņam jārod sevī spēks celt jaunu. Bet vispirms — jāiegūst ticība tam, ka ir iespējama tāda pasaule un cilvēku attiecības, kas spēj pastā ... Lasīt pilnu aprakstu

stāsti:
Ezera elpa ; Lauks ; Tēva dzimšanas diena ; Esi stipra, Juta

Romāns ieved lasītājus vēl netik senajā pagātnē, kurā skaidri iezīmētas tā laika negācijas un to pirmdīgļi.
Spraigais sižets ar neatslābstošu interesi liek sekot topošā mākslinieka Andra Auškapa dzīvei, iepazīstot pasauli, kura «. . . līdzīgi lipīgai slimībai, jau bija ieperinājusi manī bīstamus baciļus. . .» Mīlestība, kura kā spilgts zibenis ienāca viņa dzīvē un tik traģiski tika pārrauta.

«DIEVAIŅU EZERS» ir liriski psiholoģisks romāns par kāda Vidzemes ciema ļaudīm pēc 1949. gada marta depor­tācijas. Centrālie ir divu jaunu sieviešu — skolotājas Alises Cirsmas un agronomes Balvas Bērzameijas tēli; abu vīri izvesti uz Sibīriju.
Skaidrīte Kaldupe ar dzejisku spēku atklāj savu varoņu jūtu un domu pasauli, latviskās, folklorā sakņotās vērtī­bas, kuras nav savienojamas ar atnākušā laikmeta nežē­lību un netaisnību. Klusa, sīksta bezkompromisu sadursme turpinās daudzveidīgās izpausmēs: attieksmēs pret dabu, darbu, cilvēkiem.
Romāns pauž dziļu ticību, ka tikai mīlestība un gad­simtos auklētā cilvēcības pasaule nosargās dzīvi.
Romāns «BEZ MĀJĀM» vēs ... Lasīt pilnu aprakstu

Stāsts
Pazīstamā latviešu padomju rakstniece. «Pastariņa» prēmijas laureāte Dzidra Rinkule-Zemzare (dz. 1920. g.) ir daudzu bērnu grāmatu autore. Garajā stāstā «Kumeliņi, kumeliņi…» risināta jaunatnes tematika. Stāsta centrālā līnija — pareizas dzīves pozīcijas meklējumi, prātam un sirdij atbilstošas profesijas izvēlē, aizkustinoša pieķeršanas zirgiem . ..
Pilsētas zēns Ralfs dodas uz nomaļu kolhozu, kļūst par zirgkopi. nonāk sarežģītu notikumu virpulī. Uzticība, kas daž­brīd robežojas ar lētticību, romantiskā dzīves uztvere sagādā puisim daudz sarūgtinājumu, taču viņš nezaudē pašcieņu, ticību cilvēku labestībai pat vissmagākajos pārdzīvojumu mirkļos.

Tautas lietišķās mākslas studijas «Cēre» un «Dzīne» izveidotā koka skulptūru pasaku taka pie Mazsalacas

Ja paveramies visapkārt, rietumos redzam viļņojam mūsu Dzintara jūru. Austrumos kaut kur tālu pāri aiz Maskavas robežām stiepjas mūsu brāļu galindu zemes. Ziemeļos baltu apdzīvotības liecības atrodamas vēl aiz Helsinkiem. Bet cik tālu baltu telpa plešas uz dienvidiem? Vai kādreiz tās plašumi ir tikai mūsu senču pārstaigāti, lai ierastos Baltijas jūras krastā, jeb viņi tur ir ilgstoši dzīvojuši un varbūt... mūsu radi šeit dzīvo joprojām!? Nav taču ierasts runāt par kaut kādu baltu ..dienvidu" telpu, tomēr tāda ir, tikai dziļi paslēpta pasūtījuma vēstures dzīlēs. Tāpēc tieši par to tiks runāts šajā sējumā.

Prūsija, prūšu valoda. Prūsa ir trešā baltu zeme, kuras vārds jau agri parādījās pasaules vēsturē, lai ar laiku tajā ierakstītu visšausmīgākās lappuses. Kamēr Latvija un Lietuva pārdzīvoja atmodu un atjaunoja savu valstiskumu, Prūsija bija iekarotāju varā. Šķietami mūžīgi pasaules lielvara nedaudz vēlāk tika izdzēsta no kartes, bet atdzimstošā prūšu tauta saņēma nāvīgu triecienu: citām lielvarām pārdalot pasauli, prūši tika izkauti un padzīti no savas dzimtenes.
Šajā grāmatā lasītājs var uzzināt to, ko mums tuvākajiem prūšu radiniekiem- nezināt ir nepiedodami

Par viņiem klusēja visus šos gadus. Viņu kapus nolīdzināja, vārdus centās dzēst no dzīvo atmiņas, dziesmas aizliedza. Ja arī pieminēja, tad ne jau ar labu vārdu. Jo viņi bija karojuši zaudētāju pusē, un tāpēc katrs varēja teikt — fašistu pakalpiņi, okupantu armijā cīnījušies par Lielvācijas interesēm.
Tauta uzzināja — nē, nebija viņas dēli ne nodevēji, ne svešu kungu pakalpiņi. Svešā armijā iesaukti, ne jau par Lielvācijas interesēm cīnījās. Nē, šiem vīriem svēts bija Latvijas vārds. Par Latvijas brīvību viņi cīnījās un krita pie Džūkstes, Lestenes, Blīdenes.