Lasītava

Senajā Ķīnā, kādā augstmaņu ģimenē piedzimst meitene, kurai dod vārdu Mūžīgā Gaisma un pareģo neparastu likteni. Laimīga sakritība paver viņai ceļu uz Aizliegto Pilsētu -skaistuma un jutekliskuma valstību, kur desmit tūkstoši impērijas daiļāko sieviešu alkst valdnieka mīlestības. Cīnoties par varu, Gaismai nākas likt lietā gan viltību, gan pavedināšanu, gan nežēlību. Viņas valdīšanas laikā Tanu dinastijas impērija piedzīvo ziedu laikus - zelta laikmetu Ķīnas kultūrā.

Romānā var atrast itin visu - katrs tur ieraudzīs kaut ko savai gaumei atbilstošu. ,Nemirstīgais Donžuāns, kura biogrāfija tik līdzīga paša rakstnieka biogrāfijai, un viņa piedzīvojumi - iespējamie, neiespējamie, Iedomātie un reālie - spēj aizraut, uzjautrināt un skumdināt kā pati dzīve.

Žans Batista Grenuijs šķiet gluži parasts bērns, tikai viņam ir kāda īpašība (vai labāk būtu teikt, ka viņam trūkst kāda īpašība), kas viņu atšķir no citiem – viņam nav smaržas. Puisis nesmaržo pēc cilvēka. Viņam nav raksturīgās siera, mēslu un sviedru smakas, kāda ir visiem Francijā dzīvojošajiem cilvēkiem – un Žans Batista atklāj lasītājiem to, ka mums cilvēkos patīk nevis viņu seja, ķermenis vai uzvedība, bet gan tieši smaržas aura, kas valda ap katru cilvēku. Dažiem indivīdiem šī smarža ir tik skaista, ka tā viņus pavada gluži kā zelta pavediens.

Doktors Toms Kārters ir izgudrojis unikālu ierīci — genoskopu.
Taču vislielākā triumfa brīdī, tūlīt pēc Nobela prēmijas medicīnā saņemšanas, Kārtera pasauli sagrauj sievas noslepkavošana un meitas neārstējama slimība... Tomam Kārteram vajadzīgs brīnums.
Kāda divtūkstoš gadus veca slepena brālība piedāvā iespēju atkodēt neatkārtojamu DNS molekulu un nolasīt Dieva gēnus.
2007 gadā grāmata izdota atkārtoti ar nosaukumu "Mesijas kods"

Boļeslavs Pruss, īstā vārdā Aleksandrs Glovackis, dzimis 1845. gada 20. augustā Polijā, Ļublinas apkaimē izputējuša šļahtiča ģimenē. Savos darbos izceļas kā demokrāts, kritiskā reālisma rakstnieks. Viņam nav svešas Marksa un Darvina teorijas, viņš atzīst šķiru cīņu un dabas evolūciju, nīst carisma un feodālisma žņaugus. Poļu literatūrā blakus H. Senkevičam, E. Ožeškovai, M. Konopņickai Boļeslavs Pruss ieņem redzamu vietu. Romāns pieskaitāms pie Prusa labākā devuma.

Nav nekāda iemesla, kāpēc labais nevarētu triumfēt tikpat bieži kā ļaunais. Jebkurš triumfs ir atkarīgs no pareizas plānošanas. Ja eņģeļi vispār pastāv es ceru ka viņi ir tikpat labi organizēti kā mafija.

Ja ticam uz vārda, šo romānu 2001. gadā raksta kāds izbijis amerikāņu pulkvedis, Vjetnamas kara veterāns, atpalikušu bērnu un cietumnieku skolotājs, gādīgs vīrs un azartisks mīlnieks.
Pulkveža domāšanu stipri iespaidojuši "Tralfamadoras gudro protokoli" stāsts par saprātīgiem enerģijas pavedieniem, kas ir vairākus triljonus gaismas gadu gari un grib visumā izplatīt mirstīgas pašvairojošās dzīvības formas…
Kurts Vonnegūts apgalvo, ka viņš esot tikai šīs grāmatas redaktors…

Šajā krājumā iekļautie Kurta Vonnegūta darbi veltīti diviem viņa svarīgākajiem tematiem: karam un mieram.
"No kurienes man rodas idejas? To pašu varētu jautāt par Bēthovenu. Viņš maisījās pa Vāciju gluži tāpat ka visi citi, un tad pēkšņi no viņa kaut kas sāka nākt ārā. Tā bija mūzika.
Es, gluži tapat kā visi citi, maisījos apkārt pa Indiānu, un tad pēkšņi no manis kaut kas sāka nākt ārā. Tas bija riebums pret civilizāciju."

Grāmatā ietverti trīs mūsdienu amerikāņu rakstnieka Kurta Vonnegūta (1923) romāni. Romānā «Lopkautuve № 5» (1968) stāstīts par angļu un amerikāņu aviācijas barbarisko uzlidojumu Drēzdenei Otrā pasaules kara beigās. «Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!» (1965) ir filozofiski satīrisks darbs, kas pauž bažas par cilvēces nākotni tehniskās revolūcijas laikmetā. «Čempionu brokastis» ir alegorija, kas groteskā veidā parāda amerikāņu mietpilsoņa pārvēršanos par postītāju robotu.

Lielā norvēģu dabas dzejnieka Fenhusa darbi pauž siltumu un sirsnību, dziļu dabas izpratni un mīlestību Paver varonīgo, drošsirdīgo arktikas pētnieku lāgiem dziļa traģisma piesātinātos piedzīvojumus. Naivo dabas bērnu, ziemeļbriežu ganu, lapu primitīvo, dīvainiem ticējumiem pakļauto dzīvi. Tālo ziemeļzemju līdumnieka sūro, neatlaidīgo cīņu ar dabas spēkiem un plēsīgiem zvēriem.